Bulduri- Priedaine- Vakarbuļļi- Bolderāja- Babīte (36-42 km) Drukāt E-pasts

Tieši tā! Es arī pirmo reizi izlasot šī maršruta nosaukumu nenoticēju, kas tas ir iespējams, bet izmēģinot atklājās, ka tas ir lielisks maršruts praktiski veselas dienas garumā (tas, protams, atkarīgs no tā, cik ilgi ievelkas apstāšanās pauzes, jo apstāties pa ceļam ir kur).

Tad nu tā- maršruts, protams, sākas no Bulduru dzelzceļa stacijas (jo tur atrodas velosipēdu nomas punkts).

Vispirms jāšķērso dzelzceļš, ko var izdarīt kā turpat no stacijas perona, nokļūstot uz Dārzkopības, Muižas vai Jasmīnu ielas vai pa pārbrauktuvi, nokļūstot uz Vienības prospekta. Jebkurā gadījumā jābrauc tā, lai nokļūtu uz tilta pār Lielupi. Brauciet pa tilta kreiso pusi, jo nogriešanās uz Priedaini ir pa kreisi.

Kad tikuši pāri Lielupei, jums pa veloceliņu jālaižas lejā no tilta, jānogriežas pa kreisi un jābrauc līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (tā ir Babītes iela).

Šķērsojiet pārbrauktuvi un nogriezieties pa labi (pa galveno ceļu).

Pēc metriem 350 jūs sasniegsiet pirmo apskates objektu- Priedaines dzelzceļa stacijas ēku.

Tālāk dodieties pa plato ielu, kas ved taisni prom no Priedaines dzelzceļa stacijas.

Priedaine ir klusa un patīkama vieta un mēs iesakām jums izmest dažus lokus pa Mārupes, Olaines, Salaspils, Dreiliņu, Skultes un Upmalas ielām, lai nesteidzīgi aplūkotu Priedaines arhitektūru.

Ja jūs esat izvēlējušies gida pavadību, noteikti uzzināsiet diezgan daudz interesanta.

Kautkur, kur privātmājas beidzas, var arī piestāt Lielupes krastā, varbūt iebrist upē vai vismaz piesēst, lai atvilktu elpu.

No Lielupes krasta upes līkumā jau saskatāma Baltā kāpa, uz kurieni tālāk vedīs jūsu ceļš.

Priedaine jāpamet pa Dreiliņu ielu, kas pēc diviem raksturīgiem 90-grādu līkumiem (pirmais pa labi, otrais- pa kreisi) kļūs par Vārnukroga ceļu, lai gan tas, šķiet, nekur ielas malā nav norādīts.

Katrā ziņā asfalta segums šajā vietā jau ir tālu aiz muguras un braukšana notiek pa grantētu vietām nedaudz bedrainu ceļu pa kuru pa retam "aizkūņojas" arī kāda automašīna.

Labajā pusē- starp ceļu un Lielupi ir vairāki dārzkopības kooperatīvi, bet kreisajā- mežs. Šajā mežā slēpjas arī Slēperu purvs, taču braucot pa Vārnukroga ceļu par purva klātbūtni nekas īsti neliecina.

Kilometrus divarpus pēc tam, kad jūs aiz sevis atstājāt pēdējās Priedaines mājas, jūs nonāksiet krustojumā ar asfaltētu ceļu. Šis krustojums velosipēdistam ir diezgan bīstams, jo pa asfaltēto ceļu no Babītes uz Vārnukrogu brauc diezgan daudz automašīnu, parasti tās brauc ne lēni, ceļš ir šaurs un galvenā automašīnu plūsma krustojumā maina braukšanas virzienu par 90 grādiem, tamdēļ, ja Jums nepieciešams piestāt, lai paskatītos kartē vai vienkārši pagaidītu atpalicējus, labāk izdariet to drusku pirms krustojuma.

Mēs neiesakām braukt uz Vārnukrogu pa asfaltēto ceļu. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt jau minētās automašīnas, kuru labā laikā var būt diezgan daudz. Otrkārt ceļš ir ne tikai šaurs, bet arī stipri līkumains un paugurains, kamdēļ- diezgan slikti pārskatāms. Un treškārt- pa asfaltu jūs vēl pagūsiet izbraukties mazliet vēlāk.

Dodieties šajā krustojumā pa kreisi- meža ceļš ievedīs jūs taisni vasarnīcu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā.

Ceļu cauri tai aprakstīt ir diezgan grūti, taču turoties ziemeļrietumu virzienā jūs noklūsiet tieši pie Baltās kāpas.

Lielupes Baltā kāpa ir valsts nozīmes dabas piemineklis- te var piesēst uz upes kraujas, atvilkt elpu, ja ir vēlēšanās- iebrist vai papeldēt Lielupē.

No upes kraujas pirms Baltās kāpas paveras skats uz Lielupes ieteku jūrā, kas ir aptuveni divu kilometru attālumā gandrīz precīzi uz ziemeļiem.

Kad esat atpūtušies, laiks celties un doties tālāk.

Mēs iesakām nokāpt lejā līdz upei un paiet vai pabraukt garām Baltās kāpas atsegumam gar pašu upes malu.

Tālāk ir tikai viens vien loģisks ceļš, kas aizvedīs jūs uz nelielu stāvlaukumu, taču ne vairs Lielupes, bet jau  Buļļupes malā.

Buļļupe, kas tagad savieno Lielupi ar Daugavu ir vecā Lielupes gultne. Kādreiz, līdz 18.gadsimta sākumam, Lielupe neietecēja jūrā, bet gan, metot sev raksturīgos lokus, Daugavā aptuveni 2 km pirms Daugavas tagadējās ietekas jūrā, taču sākot ar 1697.gada pavasara paliem Lielupes ūdeņi vairākkārt izrāva sev jaunu gultni uz jūru pārraujot kāpu joslu tagadējo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rajonā, līdz kamēr 1755. vai 1757. un galu beigās 1771.gadā kārtējos pavasara palos Lielupe izlauzās uz Jūru vietā, kur tā ietek jūrā tagad.

Lai vai kā, bet ceļš nākamos sešus kilometrus jums jāturpina gar Buļļupes malu.

Faktiski šajā vietā ir divi paralēli ceļi, tāpēc pastāv iespēja izvēlēties, pa kuru braukt, lai gan vietām abi ir smilšaini un var nākties velosipēdu mazliet arī pastumt.

Galu galā ceļš atdursies pret veco Bolderājas šoseju un tālāk no šī brīža ceļa segums atkal būs asfaltēts.

Šajās krustcelēs Jums ir izvēle- vai nu doties pa labi lai pēc četrarpus kilometriem pa veco Bolderājas šoseju nonāktu krustojumā ar Rātsupītes ielu pa kuru var pagriezties Babītes virzienā, vai arī (un tas ir tas, ko iesakām mēs) pagarināt savu ceļojumu vēl par kilometriem sešiem un dodoties taisni (vai pa kreisi, atkarībā no tā, kā traktē doto krustojumu) un izmest nelielu loku pa Bolderāju, varbūt, iedzerot kādu alu vietējā krogā. Tikai nekādā gadījumā neatstājiet bez uzraudzības savus velosipēdus!

Pēc viesošanās Bolderājā jums jāatgriežas pa to pašu ceļu līdz šim nupat aprakstītajam krustojumam, no kura jau sākas ceļš atpakaļvirzienā.

Kā jau minēju, atpakaļceļš ved pa veco Bolderājas šoseju (brauciet disciplinēti- tā tomēr ir iela!). Pa ceļam jūs varat izlemt apmeklēt Bumbu kalniņu- vietu, kur 1919.gada 1.novembrī Latvijas armijas Latgales divīzijas komandieris Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu un no kurienes vadīja šo operāciju- šī vieta, kurā uzstādīta arī attiecīgā piemiņas zīme, ir tikai 200 metrus nostāk no ceļa.

Pēc garāka brauciena (kā nekā seši kilometri) šķērsojuši Hapaka grāvi un nokļuvuši līdz Rātsupītes ielai (citiem vārdiem- vietai, kur atkal parādās civilizācijas pazīmes), dodieties pa labi- iela cauri dažiem privātmāju ciematiem un tīkamai dabas videi, kā arī rūpnīcai "Spilva" izvedīs jūs uz autoceļa A5.

Šķērsojiet ceļu pa gājēju pāreju un turpinot kustību tajā pat virzienā aptuveni pēc 200 metriem jūs sasniegsiet Rīga-Jūrmalas veloceliņu pārsimt metrus aiz Babītes dzelzceļa stacijas.

Tālāk jau visam jābūt skaidram- līdz ceļojuma sākumpunktam, Bulduru stacijai ir tikai nieka septiņi kilometri un šis ceļš braucienā apspriežot gūtos iespaidus paiet nudien ātri un nemanāmi.

Maršruta kopgarums (no Bulduriem līdz Bulduriem, iegriežoties Bolderājā) aptuveni 42 km. Ja Bolderāju izlaiž, tad aptuveni 36.

 

 

Noderīgi

Saziņā ar tūristiem noderīgas frāzes

Velonoma.lv, Powered by Joomla! and designed by SiteGround